15. Pannarasamavaggo

(145) 1. Paccayatākathā

711. Paccayatā vavatthitāti? Āmantā. Nanu vīmaṃsā hetu, so ca adhipatīti? Āmantā . Hañci vīmaṃsā hetu, so ca adhipati, tena vata re vattabbe – ‘‘hetupaccayena paccayo, adhipatipaccayena paccayo’’ti.

Nanu chandādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipatīti? Āmantā. Hañci chandādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tena vata re vattabbe – ‘‘adhipatipaccayena paccayo, sahajātapaccayena paccayo’’ti.

712. Nanu vīriyādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipatīti? Āmantā. Hañci vīriyādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tena vata re vattabbe – ‘‘adhipatipaccayena paccayo, sahajātapaccayena paccayo’’ti.

Nanu vīriyādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tañca indriyanti? Āmantā. Hañci vīriyādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tañca indriyaṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘adhipatipaccayena paccayo, indriyapaccayena paccayo’’ti.

Nanu vīriyādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tañca maggaṅganti? Āmantā. Hañci vīriyādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tañca maggaṅgaṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘adhipatipaccayena paccayo, maggapaccayena paccayo’’ti.

713. Nanu cittādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipatīti? Āmantā . Hañci cittādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tena vata re vattabbe – ‘‘adhipatipaccayena paccayo, sahajātapaccayena paccayo’’ti.

Nanu cittādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, so ca āhāroti? Āmantā. Hañci cittādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, so ca āhāro, tena vata re vattabbe – ‘‘adhipatipaccayena paccayo, āhārapaccayena paccayo’’ti.

Nanu cittādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tañca indriyanti? Āmantā. Hañci cittādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tañca indriyaṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘adhipatipaccayena paccayo, indriyapaccayena paccayo’’ti.

714. Nanu vīmaṃsādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipatīti? Āmantā. Hañci vīmaṃsādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tena vata re vattabbe – ‘‘adhipatipaccayena paccayo, sahajātapaccayena paccayo’’ti.

Nanu vīmaṃsādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tañca indriyanti? Āmantā. Hañci vīmaṃsādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tañca indriyaṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘adhipatipaccayena paccayo, indriyapaccayena paccayo’’ti.

Nanu vīmaṃsādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati, tañca maggaṅganti? Āmantā. Hañci vīmaṃsādhipati sahajātānaṃ dhammānaṃ adhipati , tañca maggaṅgaṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘adhipatipaccayena paccayo, maggapaccayena paccayo’’ti.

715. Nanu ariyaṃ dhammaṃ garuṃ katvā uppajjati paccavekkhaṇā, tañcārammaṇanti? Āmantā. Hañci ariyaṃ dhammaṃ garuṃ katvā uppajjati paccavekkhaṇā, tañcārammaṇaṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘adhipatipaccayena paccayo, ārammaṇapaccayena paccayo’’ti.



第十五品
(145) 1. 缘性论
"缘性是确定的吗？""是的。""难道观察不是因，而且它是增上吗？""是的。""如果观察是因，而且是增上，那么应当这样说：'以因缘而成为缘，以增上缘而成为缘'。"
"难道欲增上不是俱生诸法的增上吗？""是的。""如果欲增上是俱生诸法的增上，那么应当这样说：'以增上缘而成为缘，以俱生缘而成为缘'。"
"难道精进增上不是俱生诸法的增上吗？""是的。""如果精进增上是俱生诸法的增上，那么应当这样说：'以增上缘而成为缘，以俱生缘而成为缘'。"
"难道精进增上不是俱生诸法的增上，而且它是根吗？""是的。""如果精进增上是俱生诸法的增上，而且它是根，那么应当这样说：'以增上缘而成为缘，以根缘而成为缘'。"
"难道精进增上不是俱生诸法的增上，而且它是道支吗？""是的。""如果精进增上是俱生诸法的增上，而且它是道支，那么应当这样说：'以增上缘而成为缘，以道缘而成为缘'。"
"难道心增上不是俱生诸法的增上吗？""是的。""如果心增上是俱生诸法的增上，那么应当这样说：'以增上缘而成为缘，以俱生缘而成为缘'。"
"难道心增上不是俱生诸法的增上，而且它是食吗？""是的。""如果心增上是俱生诸法的增上，而且它是食，那么应当这样说：'以增上缘而成为缘，以食缘而成为缘'。"
"难道心增上不是俱生诸法的增上，而且它是根吗？""是的。""如果心增上是俱生诸法的增上，而且它是根，那么应当这样说：'以增上缘而成为缘，以根缘而成为缘'。"
"难道观察增上不是俱生诸法的增上吗？""是的。""如果观察增上是俱生诸法的增上，那么应当这样说：'以增上缘而成为缘，以俱生缘而成为缘'。"
"难道观察增上不是俱生诸法的增上，而且它是根吗？""是的。""如果观察增上是俱生诸法的增上，而且它是根，那么应当这样说：'以增上缘而成为缘，以根缘而成为缘'。"
"难道观察增上不是俱生诸法的增上，而且它是道支吗？""是的。""如果观察增上是俱生诸法的增上，而且它是道支，那么应当这样说：'以增上缘而成为缘，以道缘而成为缘'。"
"难道不是尊重圣法而生起观察，而且它是所缘吗？""是的。""如果尊重圣法而生起观察，而且它是所缘，那么应当这样说：'以增上缘而成为缘，以所缘缘而成为缘'。"

716. Nanu purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo, sā ca āsevanāti? Āmantā. Hañci purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo, sā ca āsevanā, tena vata re vattabbe – ‘‘anantarapaccayena paccayo, āsevanapaccayena paccayo’’ti.

Nanu purimā purimā akusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo, sā ca āsevanāti? Āmantā. Hañci purimā purimā akusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo, sā ca āsevanā, tena vata re vattabbe – ‘‘anantarapaccayena paccayo, āsevanapaccayena paccayo’’ti.

Nanu purimā purimā kiriyābyākatā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kiriyābyākatānaṃ dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo, sā ca āsevanāti? Āmantā. Hañci purimā purimā kiriyābyākatā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kiriyābyākatānaṃ dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo, sā ca āsevanā, tena vata re vattabbe – ‘‘anantarapaccayena paccayo, āsevanapaccayena paccayo’’ti.

717. Na vattabbaṃ – ‘‘paccayatā vavatthitā’’ti? Āmantā. Hetupaccayena paccayo hoti, ārammaṇapaccayena paccayo hoti, anantarapaccayena paccayo hoti, samanantarapaccayena paccayo hotīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi paccayatā vavatthitāti.

Paccayatākathā niṭṭhitā.

15. Pannarasamavaggo

(146) 2. Aññamaññapaccayakathā

718. Avijjāpaccayāva saṅkhārā, na vattabbaṃ – ‘‘saṅkhārapaccayāpi avijjā’’ti? Āmantā. Nanu avijjā saṅkhārena sahajātāti? Āmantā . Hañci avijjā saṅkhārena sahajātā, tena vata re vattabbe – ‘‘avijjāpaccayāpi saṅkhārā, saṅkhārapaccayāpi avijjā’’ti.

Taṇhāpaccayāva upādānaṃ, na vattabbaṃ – ‘‘upādānapaccayāpi taṇhā’’ti? Āmantā. Nanu taṇhā upādānena sahajātāti? Āmantā. Hañci taṇhā upādānena sahajātā, tena vata re vattabbe – ‘‘taṇhāpaccayāpi upādānaṃ, upādānapaccayāpi taṇhā’’ti.

719. ‘‘Jarāmaraṇapaccayā , bhikkhave, jāti, jātipaccayā bhavo’’ti – attheva suttantoti ? Natthi. Tena hi avijjāpaccayāva saṅkhārā, na vattabbaṃ – ‘‘saṅkhārapaccayāpi avijjā’’ti. Taṇhāpaccayāva upādānaṃ, na vattabbaṃ – ‘‘upādānapaccayāpi taṇhā’’ti.

‘‘Viññāṇapaccayā, bhikkhave, nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayāpi viññāṇa’’nti [dī. ni. 2.58, thokaṃ pana visadisaṃ] – attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi avijjāpaccayāpi saṅkhārā, saṅkhārapaccayāpi avijjā; taṇhāpaccayāpi upādānaṃ, upādānapaccayāpi taṇhāti.

Aññamaññapaccayakathā niṭṭhitā.

15. Pannarasamavaggo

(147) 3. Addhākathā



"难道早期的早期善法是后期的后期善法的因缘，而它是依止吗？""是的。""如果早期的早期善法是后期的后期善法的因缘，而它是依止，那么应当这样说：'以因缘而成为缘，以依止缘而成为缘'。"
"难道早期的早期不善法是后期的后期不善法的因缘，而它是依止吗？""是的。""如果早期的早期不善法是后期的后期不善法的因缘，而它是依止，那么应当这样说：'以因缘而成为缘，以依止缘而成为缘'。"
"难道早期的早期已知法是后期的后期已知法的因缘，而它是依止吗？""是的。""如果早期的早期已知法是后期的后期已知法的因缘，而它是依止，那么应当这样说：'以因缘而成为缘，以依止缘而成为缘'。"
"难道不应当说：'缘性是确定的吗？'""是的。""因缘而成为缘，所缘而成为缘，因缘而成为缘，随缘而成为缘，这样说不对吗？""不应如此说。因此缘性是确定的。"
缘性论已完成。
第十五品
(146) 2. 互为因缘论
"无明是因缘的造作，不应当说：'造作是因缘的无明'吗？""是的。""难道无明与造作是俱生的吗？""是的。""如果无明与造作是俱生的，那么应当这样说：'无明是因缘的造作，造作是因缘的无明'。"
"贪欲是因缘的执取，不应当说：'执取是因缘的贪欲'吗？""是的。""难道贪欲与执取是俱生的吗？""是的。""如果贪欲与执取是俱生的，那么应当这样说：'贪欲是因缘的执取，执取是因缘的贪欲'。"
"老死因缘，僧众，生，生因缘存在"——这是否是正义的教义？""不是。因此无明是因缘的造作，不应当说：'造作是因缘的无明'。贪欲是因缘的执取，不应当说：'执取是因缘的贪欲'。"
"识因缘，僧众，名色，名色因缘也是识"——这是否是正义的教义？""是的。因此无明是因缘的造作，造作是因缘的无明；贪欲是因缘的执取，执取是因缘的贪欲。"
互为因缘论已完成。
第十五品
(147) 3. 事物论

720. Addhā parinipphannoti? Āmantā. Rūpanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā…pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… viññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… atīto addhā parinipphannoti? Āmantā. Rūpanti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā…pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… viññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… anāgato addhā parinipphannoti? Āmantā. Rūpanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā…pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… viññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… paccuppanno addhā parinipphannoti? Āmantā. Rūpanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā…pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… viññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atītaṃ rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ atīto addhāti? Āmantā. Atītā pañcaddhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… anāgataṃ rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ anāgato addhāti? Āmantā. Anāgatā pañcaddhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… paccuppannaṃ rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ paccuppanno addhāti? Āmantā. Paccuppannā pañcaddhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atītā pañcakkhandhā atīto addhā, anāgatā pañcakkhandhā anāgato addhā, paccuppannā pañcakkhandhā paccuppanno addhāti? Āmantā. Pannarasaddhāti ? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atītāni dvādasāyatanāni atīto addhā, anāgatāni dvādasāyatanāni anāgato addhā, paccuppannāni dvādasāyatanāni paccuppanno addhāti? Āmantā. Chattiṃsa addhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atītā aṭṭhārasa dhātuyo atīto addhā, anāgatā aṭṭhārasa dhātuyo anāgato addhā, paccuppannā aṭṭhārasa dhātuyo paccuppanno addhāti? Āmantā. Catupaññāsa addhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atītāni bāvīsatindriyāni atīto addhā, anāgatāni bāvīsatindriyāni anāgato addhā, paccuppannāni bāvīsatindriyāni paccuppanno addhāti? Āmantā. Chasaṭṭhi addhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

721. Na vattabbaṃ – ‘‘addhā parinipphannoti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, kathāvatthūni! Katamāni tīṇi? Atītaṃ vā, bhikkhave, addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ ahosi atītamaddhāna’nti; anāgataṃ vā, bhikkhave, addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ bhavissati anāgatamaddhāna’nti; etarahi vā, bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ hoti etarahi paccuppanna’nti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi kathāvatthūnī’’ti [a. ni. 3.68; dī. ni. 3.305]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi addhā parinipphannoti.

Addhākathā niṭṭhitā.

15. Pannarasamavaggo

(148) 4. Khaṇalayamuhuttakathā

722. Khaṇo parinipphanno, layo parinipphanno, muhuttaṃ parinipphannanti? Āmantā. Rūpanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

723. Na vattabbaṃ – ‘‘muhuttaṃ parinipphannanti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, kathāvatthūni! Katamāni tīṇi? Atītaṃ vā, bhikkhave, addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ ahosi atītamaddhāna’nti; anāgataṃ vā, bhikkhave, addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ bhavissati anāgatamaddhāna’nti; etarahi vā, bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ hoti etarahi paccuppanna’nti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi kathāvatthūnī’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi muhuttaṃ parinipphannanti.

Khaṇalayamuhuttakathā niṭṭhitā.



"难道‘时间是完全的’吗？""是的。""是指色吗？""不应如此说……等……是指感觉吗……等……是指识吗……等……是指造作吗……等……是指意识吗？""不应如此说……等……"
"过去的时间是完全的吗？""是的。""是指色吗？""不应如此说……等……是指感觉吗……等……是指识吗……等……是指造作吗……等……" "不应如此说……等……"
"未来的时间是完全的吗？""是的。""是指色吗？""不应如此说……等……是指感觉吗……等……是指识吗……等……是指造作吗……等……" "不应如此说……等……"
"现在的时间是完全的吗？""是的。""是指色吗？""不应如此说……等……是指感觉吗……等……是指识吗……等……是指造作吗……等……" "不应如此说……等……"
"过去的色、感觉、识、造作、意识是过去的时间吗？""是的。""过去的五蕴是过去的时间吗？""不应如此说……等……"
"未来的色、感觉、识、造作、意识是未来的时间吗？""是的。""未来的五蕴是未来的时间吗？""不应如此说……等……"
"现在的色、感觉、识、造作、意识是现在的时间吗？""是的。""现在的五蕴是现在的时间吗？""不应如此说……等……"
"过去的五蕴是过去的时间，未来的五蕴是未来的时间，现在的五蕴是现在的时间吗？""是的。""五蕴是三种时间的表述吗？""不应如此说……等……"
"过去的十二处是过去的时间，未来的十二处是未来的时间，现在的十二处是现在的时间吗？""是的。""十二处是三种时间的表述吗？""不应如此说……等……"
"过去的十八界是过去的时间，未来的十八界是未来的时间，现在的十八界是现在的时间吗？""是的。""十八界是三种时间的表述吗？""不应如此说……等……"
"不应当说：‘时间是完全的’吗？""是的。""难道不是佛所说——‘三种，僧众，话题！哪三种？过去的时间，僧众，围绕着过去的时间说话——‘如此曾经是过去的时间’；未来的时间，僧众，围绕着未来的时间说话——‘如此将会是未来的时间’；现在的时间，僧众，围绕着现在的时间说话——‘如此是现在的时间’。这三种话题，僧众，确实是这三种话题吗？""是的。因此，时间是完全的。"
事物论已完成。
第十五品
(148) 4. 刻度、时刻、瞬间的论述
"刻度是完全的，时是完全的，瞬间是完全的吗？""是的。""是指色吗？""不应如此说……等……是指感觉吗……等……是指识吗……等……是指造作吗……等……" "不应如此说……等……"
"不应当说：‘瞬间是完全的’吗？""是的。""难道不是佛所说——‘三种，僧众，话题！哪三种？过去的时间，僧众，围绕着过去的时间说话——‘如此曾经是过去的时间’；未来的时间，僧众，围绕着未来的时间说话——‘如此将会是未来的时间’；现在的时间，僧众，围绕着现在的时间说话——‘如此是现在的时间’。这三种话题，僧众，确实是这三种话题吗？""是的。因此，瞬间是完全的。"
刻度、时刻、瞬间的论述已完成。

15. Pannarasamavaggo

(149) 5. Āsavakathā

724. Cattāro āsavā anāsavāti? Āmantā. Maggo phalaṃ nibbānaṃ, sotāpattimaggo sotāpattiphalaṃ…pe… bojjhaṅgoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

725. Na vattabbaṃ – ‘‘cattāro āsavā anāsavāti? Āmantā. Atthaññeva āsavā yehi āsavehi te āsavā sāsavā hontīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi cattāro āsavā anāsavāti.

Āsavakathā niṭṭhitā.

15. Pannarasamavaggo

(150) 6. Jarāmaraṇakathā

726. Lokuttarānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ lokuttaranti? Āmantā. Maggo phalaṃ nibbānaṃ, sotāpattimaggo sotāpattiphalaṃ…pe… bojjhaṅgoti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotāpattimaggassa jarāmaraṇaṃ sotāpattimaggoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sotāpattimaggassa jarāmaraṇaṃ sotāpattimaggoti? Āmantā. Sotāpattiphalassa jarāmaraṇaṃ sotāpattiphalanti? Na hevaṃ vattabbe …pe… sakadāgāmimaggassa…pe… sakadāgāmiphalassa…pe… anāgāmimaggassa…pe… anāgāmiphalassa…pe… arahattamaggassa jarāmaraṇaṃ arahattamaggoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arahattamaggassa jarāmaraṇaṃ arahattamaggoti? Āmantā. Arahattaphalassa jarāmaraṇaṃ arahattaphalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… satipaṭṭhānānaṃ… sammappadhānānaṃ… iddhipādānaṃ… indriyānaṃ… balānaṃ… bojjhaṅgānaṃ jarāmaraṇaṃ bojjhaṅgoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

727. Na vattabbaṃ – ‘‘lokuttarānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ lokuttaranti? Āmantā. Lokiyanti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi lokuttaranti.

Jarāmaraṇakathā niṭṭhitā.

15. Pannarasamavaggo

(151) 7. Saññāvedayitakathā

728. Saññāvedayitanirodhasamāpatti lokuttarāti? Āmantā. Maggo phalaṃ nibbānaṃ, sotāpattimaggo sotāpattiphalaṃ…pe… bojjhaṅgoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

729. Na vattabbaṃ – ‘‘saññāvedayitanirodhasamāpatti lokuttarāti? Āmantā. Lokiyāti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi lokuttarāti.

Saññāvedayitakathā niṭṭhitā.

15. Pannarasamavaggo

(152) 8. Dutiyasaññāvedayitakathā

730. Saññāvedayitanirodhasamāpatti lokiyāti? Āmantā. Rūpanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kāmāvacarāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… rūpāvacarāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arūpāvacarāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

731. Na vattabbaṃ – ‘‘saññāvedayitanirodhasamāpatti lokiyāti? Āmantā. Lokuttarāti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi lokiyāti.

Dutiyasaññāvedayitakathā niṭṭhitā.

15. Pannarasamavaggo

(153) 9. Tatiyasaññāvedayitakathā



第十五品
(149) 5. 漏论
"四漏是无漏的吗？""是的。""是道、果、涅槃、入流道、入流果……等……觉支吗？""不应如此说……等……"
"不应当说：'四漏是无漏的'吗？""是的。""是否存在其他漏使得这些漏成为有漏的呢？""不应如此说。""那么四漏是无漏的。"
漏论已完成。
第十五品
(150) 6. 老死论
"出世间法的老死是出世间的吗？""是的。""是道、果、涅槃、入流道、入流果……等……觉支吗？""不应如此说……等……"
"入流道的老死是入流道吗？""不应如此说……等……"
"入流道的老死是入流道吗？""是的。""入流果的老死是入流果吗？""不应如此说……等……"
"一来道的……等……一来果的……等……不还道的……等……不还果的……等……阿罗汉道的老死是阿罗汉道吗？""不应如此说……等……"
"阿罗汉道的老死是阿罗汉道吗？""是的。""阿罗汉果的老死是阿罗汉果吗？""不应如此说……等……"
"念处的……正勤的……神足的……根的……力的……觉支的老死是觉支吗？""不应如此说……等……"
"不应当说：'出世间法的老死是出世间的'吗？""是的。""是世间的吗？""不应如此说。""那么是出世间的。"
老死论已完成。
第十五品
(151) 7. 想受论
"想受灭尽定是出世间的吗？""是的。""是道、果、涅槃、入流道、入流果……等……觉支吗？""不应如此说……等……"
"不应当说：'想受灭尽定是出世间的'吗？""是的。""是世间的吗？""不应如此说。""那么是出世间的。"
想受论已完成。
第十五品
(152) 8. 第二想受论
"想受灭尽定是世间的吗？""是的。""是色吗？""不应如此说……等……"
"是受吗……是想吗……是行吗……是识吗？""不应如此说……等……"
"是欲界的吗？""不应如此说……等……"
"是色界的吗？""不应如此说……等……"
"是无色界的吗？""不应如此说……等……"
"不应当说：'想受灭尽定是世间的'吗？""是的。""是出世间的吗？""不应如此说。""那么是世间的。"
第二想受论已完成。
第十五品
(153) 9. 第三想受论

732. Saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno kālaṃ kareyyāti? Āmantā. Atthi saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa māraṇantiyo phasso, māraṇantiyā vedanā, māraṇantiyā saññā, māraṇantiyā cetanā , māraṇantiyaṃ cittanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthi saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa māraṇantiyo phasso, māraṇantiyā vedanā, māraṇantiyā saññā, māraṇantiyā cetanā, māraṇantiyaṃ cittanti? Āmantā. Hañci natthi saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa māraṇantiyo phasso, māraṇantiyā vedanā, māraṇantiyā saññā, māraṇantiyā cetanā, māraṇantiyaṃ cittaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno kālaṃ kareyyā’’ti.

Saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno kālaṃ kareyyāti? Āmantā. Atthi saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa phasso vedanā saññā cetanā cittanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthi saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa phasso vedanā saññā cetanā cittanti? Āmantā. Aphassakassa kālaṃ kiriyā, avedanakassa kālaṃ kiriyā…pe… acittakassa kālaṃ kiriyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu saphassakassa kālaṃ kiriyā…pe… sacittakassa kālaṃ kiriyāti? Āmantā. Hañci saphassakassa kālaṃ kiriyā…pe… sacittakassa kālaṃ kiriyā, no ca vata re vattabbe – ‘‘saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno kālaṃ kareyyā’’ti.

Saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno kālaṃ kareyyāti? Āmantā. Saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa kāye visaṃ kameyya, satthaṃ kameyya, aggi kameyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa kāye visaṃ na kameyya, satthaṃ na kameyya, aggi na kameyyāti? Āmantā. Hañci saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa kāye visaṃ na kameyya, satthaṃ na kameyya, aggi na kameyya, no ca vata re vattabbe – ‘‘saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno kālaṃ kareyyā’’ti.

Saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno kālaṃ kareyyāti? Āmantā. Saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa kāye visaṃ kameyya, satthaṃ kameyya, aggi kameyyāti? Āmantā. Na nirodhaṃ samāpannoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

733. Saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno na kālaṃ kareyyāti? Āmantā. Atthi so niyāmo yena niyāmena niyato saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno na kālaṃ kareyyāti? Natthi. Hañci natthi so niyāmo yena niyāmena niyato saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno na kālaṃ kareyya, no ca vata re vattabbe – ‘‘saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno na kālaṃ kareyyāti.

734. Cakkhuviññāṇasamaṅgī na kālaṃ kareyyāti? Āmantā. Atthi so niyāmo yena niyāmena niyato cakkhuviññāṇasamaṅgī na kālaṃ kareyyāti? Natthi. Hañci natthi so niyāmo yena niyāmena niyato cakkhuviññāṇasamaṅgī na kālaṃ kareyya, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhuviññāṇasamaṅgī na kālaṃ kareyyā’’ti.

Tatiyasaññāvedayitakathā niṭṭhitā.

15. Pannarasamavaggo

(154) 10. Asaññasattupikakathā



"当想受灭尽定者是否会使时间过去？""是的。""想受灭尽定者是否有死亡的接触、死亡的感觉、死亡的想、死亡的造作、死亡的意识？""不应如此说……等……"
"想受灭尽定者是否没有死亡的接触、死亡的感觉、死亡的想、死亡的造作、死亡的意识？""是的。""确实想受灭尽定者没有死亡的接触、死亡的感觉、死亡的想、死亡的造作、死亡的意识，然而不应当说——‘想受灭尽定者会使时间过去’。"
"想受灭尽定者是否会使时间过去？""是的。""想受灭尽定者是否有接触、感觉、想、造作、意识？""不应如此说……等……"
"想受灭尽定者是否没有接触、感觉、想、造作、意识？""是的。""无接触者的时间是否会过去，非感觉者的时间是否会过去……等……无意识者的时间是否会过去？""不应如此说……等……"
"难道有接触者的时间会过去……等……有意识者的时间会过去？""是的。""确实有接触者的时间会过去……等……有意识者的时间会过去，而不应当说——‘想受灭尽定者会使时间过去’。"
"想受灭尽定者是否会使时间过去？""是的。""想受灭尽定者是否在身体上会做出非行为、非行为、火的非行为？""不应如此说……等……"
"想受灭尽定者是否在身体上不会做出非行为、非行为、火的非行为？""是的。""确实想受灭尽定者在身体上不会做出非行为、非行为、火的非行为，而不应当说——‘想受灭尽定者会使时间过去’。"
"想受灭尽定者是否会使时间过去？""是的。""想受灭尽定者在身体上是否会做出非行为、非行为、火的非行为？""是的。""难道没有灭尽者吗？""不应如此说……等……"
"想受灭尽定者是否不会使时间过去？""是的。""是否有某种法则使得想受灭尽定者不会使时间过去？""没有。""确实没有某种法则使得想受灭尽定者不会使时间过去，而不应当说——‘想受灭尽定者不会使时间过去’。"
"眼识是否不会使时间过去？""是的。""是否有某种法则使得眼识不会使时间过去？""没有。""确实没有某种法则使得眼识不会使时间过去，而不应当说——‘眼识不会使时间过去’。"
第三想受论已完成。
第十五品
(154) 10. 无意识生物论

735. Saññāvedayitanirodhasamāpatti asaññasattupikāti? Āmantā. Atthi saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa alobho kusalamūlaṃ , adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ, saddhā vīriyaṃ sati samādhi paññāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthi saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa alobho kusalamūlaṃ , adoso kusalamūlaṃ…pe… paññāti? Āmantā. Hañci natthi saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ, saddhā vīriyaṃ sati samādhi paññā, no ca vata re vattabbe – ‘‘saññāvedayitanirodhasamāpatti asaññasattupikā’’ti.

Saññāvedayitanirodhasamāpatti asaññasattupikāti? Āmantā. Atthi saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa phasso vedanā saññā cetanā cittanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthi saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa phasso vedanā saññā cetanā cittanti? Āmantā. Aphassakassa maggabhāvanā…pe… acittakassa maggabhāvanāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu saphassakassa maggabhāvanā…pe… sacittakassa maggabhāvanāti? Āmantā. Hañci saphassakassa maggabhāvanā…pe… sacittakassa maggabhāvanā, no ca vata re vattabbe – ‘‘saññāvedayitanirodhasamāpatti asaññasattupikā’’ti.

Saññāvedayitanirodhasamāpatti asaññasattupikāti? Āmantā. Ye keci saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjanti, sabbe te asaññasattupikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

736. Na vattabbaṃ – ‘‘saññāvedayitanirodhasamāpatti asaññasattupikā’’ti? Āmantā. Nanu idhāpi asaññī tatrāpi asaññīti? Āmantā. Hañci idhāpi asaññī tatrāpi asaññī, tena vata re vattabbe – ‘‘saññāvedayitanirodhasamāpatti asaññasattupikā’’ti.

Asaññasattupikakathā niṭṭhitā.

15. Pannarasamavaggo

(155) 11. Kammūpacayakathā

737. Aññaṃ kammaṃ añño kammūpacayoti? Āmantā. Añño phasso, añño phassūpacayo; aññā vedanā, añño vedanūpacayo; aññā saññā, añño saññūpacayo; aññā cetanā, añño cetanūpacayo; aññaṃ cittaṃ, añño cittūpacayo; aññā saddhā, añño saddhūpacayo; aññaṃ vīriyaṃ, añño vīriyūpacayo; aññā sati, añño satūpacayo ; añño samādhi, añño samādhūpacayo; aññā paññā, añño paññūpacayo; añño rāgo, añño rāgūpacayo…pe… aññaṃ anottappaṃ, añño anottappūpacayoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

738. Aññaṃ kammaṃ, añño kammūpacayoti? Āmantā. Kammūpacayo kammena sahajātoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kammūpacayo kammena sahajātoti, āmantā. Kusalena kammena sahajāto kammūpacayo kusaloti, na hevaṃ vattabbe…pe….

Kusalena kammena sahajāto kammūpacayo kusaloti? Āmantā. Sukhāya vedanāya sampayuttena kammena sahajāto kammūpacayo sukhāya vedanāya sampayuttoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dukkhāya vedanāya…pe… adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena kammena sahajāto kammūpacayo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



"想受灭尽定是无意识生物吗？""是的。""想受灭尽定者是否有无贪的善根、无瞋的善根、无痴的善根、信、精进、念、定、智慧？""不应如此说……等……"
"想受灭尽定者是否没有无贪的善根、无瞋的善根……等……智慧？""是的。""确实想受灭尽定者没有无贪的善根、无瞋的善根、无痴的善根、信、精进、念、定、智慧，而不应当说——‘想受灭尽定是无意识生物’。"
"想受灭尽定是无意识生物吗？""是的。""想受灭尽定者是否有接触、感觉、想、造作、意识？""不应如此说……等……"
"想受灭尽定者是否没有接触、感觉、想、造作、意识？""是的。""无接触者的道的修行……等……无意识者的道的修行？""不应如此说……等……"
"难道有接触者的道的修行……等……有意识者的道的修行？""是的。""确实有接触者的道的修行……等……有意识者的道的修行，而不应当说——‘想受灭尽定是无意识生物’。"
"想受灭尽定是无意识生物吗？""是的。""任何想受灭尽定者，都是无意识生物吗？""不应如此说……等……"
"不应当说：'想受灭尽定是无意识生物'吗？""是的。""难道这里的无意识者在那里也无意识吗？""是的。""确实这里的无意识者那里也无意识，因此不应当说——‘想受灭尽定是无意识生物’。"
无意识生物论已完成。
第十五品
(155) 11. 业的积聚论
"另一种业，另一种业的积聚吗？""是的。""另一种接触，另一种接触的积聚；另一种感觉，另一种感觉的积聚；另一种想，另一种想的积聚；另一种造作，另一种造作的积聚；另一种意识，另一种意识的积聚；另一种信，另一种信的积聚；另一种精进，另一种精进的积聚；另一种念，另一种念的积聚；另一种定，另一种定的积聚；另一种智慧，另一种智慧的积聚；另一种贪，另一种贪的积聚……等……另一种无惭，另一种无惭的积聚吗？""不应如此说……等……"
"另一种业，另一种业的积聚吗？""是的。""业的积聚是由业所生的吗？""不应如此说……等……"
"业的积聚是由业所生的，确实如此。""是的。""由善业所生的业的积聚是善的，""不应如此说……等……"
"由善业所生的业的积聚是善的？""是的。""与快乐的感觉相应的业的积聚是与快乐的感觉相应的？""不应如此说……等……"
"与痛苦的感觉相应的……等……与不痛不痒的感觉相应的业的积聚是与不痛不痒的感觉相应的？""不应如此说……等……"

739. Kammūpacayo kammena sahajātoti? Āmantā. Akusalena kammena sahajāto kammūpacayo akusaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Akusalena kammena sahajāto kammūpacayo akusaloti? Āmantā. Sukhāya vedanāya sampayuttena kammena sahajāto kammūpacayo sukhāya vedanāya sampayuttoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dukkhāya vedanāya…pe… adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttena kammena sahajāto kammūpacayo adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

740. Kammaṃ cittena sahajātaṃ, kammaṃ sārammaṇanti? Āmantā. Kammūpacayo cittena sahajāto, kammūpacayo sārammaṇoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kammūpacayo cittena sahajāto , kammūpacayo anārammaṇoti ? Āmantā. Kammaṃ cittena sahajātaṃ, kammaṃ anārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kammaṃ cittena sahajātaṃ, cittaṃ bhijjamānaṃ kammaṃ bhijjatīti? Āmantā. Kammūpacayo cittena sahajāto, cittaṃ bhijjamānaṃ kammūpacayo bhijjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kammūpacayo cittena sahajāto, cittaṃ bhijjamānaṃ kammūpacayo na bhijjatīti? Āmantā. Kammaṃ cittena sahajātaṃ, cittaṃ bhijjamānaṃ kammaṃ na bhijjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

741. Kammamhi kammūpacayoti? Āmantā. Taññeva kammaṃ so kammūpacayoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kammamhi kammūpacayo, kammūpacayato vipāko nibbattatīti? Āmantā. Taññeva kammaṃ, so kammūpacayo, so kammavipākoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kammamhi kammūpacayo, kammūpacayato vipāko nibbattati, vipāko sārammaṇoti? Āmantā. Kammūpacayo sārammaṇoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kammūpacayo anārammaṇoti? Āmantā. Vipāko anārammaṇoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

742. Aññaṃ kammaṃ añño kammūpacayoti, āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi [sabyāpajjhampi abyāpajjhampi (ka.) ma. ni. 2.81 passitabbaṃ] kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ…pe… manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, so sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ…pe… manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṃ vedeti vokiṇṇasukhadukkhaṃ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti, yaṃ karoti tena upapajjati, upapannametaṃ phassā phusanti. Evampāhaṃ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmī’’ti [ma. ni. 

"业的积聚是由业所生的吗？""是的。""由不善的业所生的业的积聚是不善的吗？""不应如此说……等……"
"由不善的业所生的业的积聚是不善的吗？""是的。""与快乐的感觉相应的业的积聚是与快乐的感觉相应的吗？""不应如此说……等……"
"与痛苦的感觉相应的……等……与不痛不痒的感觉相应的业的积聚是与不痛不痒的感觉相应的吗？""不应如此说……等……"
"业是与意识所生的吗，业是与目标相关的吗？""是的。""业的积聚是与意识所生的，业的积聚是与目标相关的吗？""不应如此说……等……"
"业的积聚是与意识所生的，业的积聚是无目标的吗？""是的。""业是与意识所生的，业是无目标的吗？""不应如此说……等……"
"业是与意识所生的，意识破裂时业会破裂吗？""是的。""业的积聚是与意识所生的，意识破裂时业的积聚会破裂吗？""不应如此说……等……"
"业的积聚是与意识所生的，意识破裂时业的积聚不会破裂吗？""是的。""业是与意识所生的，意识破裂时业不会破裂吗？""不应如此说……等……"
"业中有业的积聚吗？""是的。""那就是业的积聚吗？""不应如此说……等……"
"业中有业的积聚，业的积聚的果报是否会产生？""是的。""那就是业，业的积聚，业的果报吗？""不应如此说……等……"
"业中有业的积聚，业的积聚的果报是否会产生，果报是与目标相关的吗？""是的。""业的积聚是与目标相关的吗？""不应如此说……等……"
"业的积聚是无目标的吗？""不应如此说……等……"
"另一种业，另一种业的积聚吗？""是的。""难道不是佛陀所说——‘在这里，善人，有些人无论是善的还是不善的，都会造作身体的造作，善的或不善的言语的造作……等……心的造作，善的或不善的身体的造作，善的或不善的言语的造作……等……心的造作，造作后，善的或不善的，都会投生于世间。因而，善的或不善的，投生的众生都会感受触碰。故而，善的或不善的，因触碰而受感受，感受快乐与痛苦，正如人类，有些是天人，有些是堕落者。如此，善人，众生的投生是由他们所作所为而成的，投生后因触碰而感受。故我说，善人，‘众生是业的继承者’。'"

2.81]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘aññaṃ kammaṃ, añño kammūpacayo’’ti.

Kammūpacayakathā niṭṭhitā.

Pannarasamavaggo.

Tassuddānaṃ –

Paccayatā vavatthitā, paṭiccasamuppādo, addhā, khaṇo layo muhuttaṃ, cattāro āsavā anāsavā, lokuttarānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ lokuttarā, saññāvedayitanirodhasamāpatti lokuttarā, saññāvedayitanirodhasamāpatti lokiyā, saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno kālaṃ kareyya, sveva maggo asaññasattupapattiyā , aññaṃ kammaṃ añño kammūpacayoti.

Tatiyo paṇṇāsako.


这是经典吗？""是的。""那么不应该说'另一种业，另一种业的积聚'。"
业的积聚论已完成。
第十五品。
其摘要如下：
缘性是确定的，缘起，时间，刹那、时刻、瞬间，四漏是无漏的，出世间法的老死是出世间的，想受灭尽定是出世间的，想受灭尽定是世间的，想受灭尽定者会使时间过去，同样的道路导致无想众生的投生，另一种业另一种业的积聚。
第三个五十论。


Tassuddānaṃ –

Anusayā, saṃvaro, kappo, mūlañca vavatthitāti.


Tassuddānaṃ –

Anusayā, saṃvaro, kappo, mūlañca vavatthitāti.


#### 注意此处是断点重试开始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻译 ####
以下是您要求的直译：
总摄颂 -
随眠、防护、劫、根本和确立。
注：
在章节编号数字后已加反斜杠。
这是一个简短的总摄颂，列举了本章节的主要内容。
由于没有明确的古代地名，所以没有添加现代地名注解。
原文不是对仗诗歌体，因此译文也未采用对仗形式。
已按要求完整直译，不含意译或缩略。

